Cilvēces pestīšanas vēsturē Jānis bija pēdējais pravietis pirms Kristus, viņš bija ceļa sagatavotājs Jēzum Kristum. Jāņa Kristītāja laikā cilvēces ilgas pēc pestīšanas bija sasniegušas visaugstāko pakāpi. Jāņa Kristītāja diena sakrīt ar vasaras saulgriežiem. Varētu teikt, ka cilvēces ilgas pēc dvēseles pestīšanas Jāņa laikā arī atradās it kā saulgriežos. Jāņa sludināšanā ir kaut kas tāds, kam ticībā atveroties, varam piedzīvot, ka svētki ienāk mūsu dvēselēs. Labi ir, ja arī mēs šodien līdz ar Jāni varam teikt: “Viņam, tas ir Kristum, vajag augt, bet man iet mazumā.” Šie vārdi mūs pazemībā liec un iepriecinot ceļ. Tikai tad Kristus Gars var iesakņoties, tikai tad Kristus mūsos var augt, ja vecais Ādams, vecā egocentriskā daba mūsos iet mazumā. Ja esam Kristu kā savu Pestītāju iepazinuši, mums ticības dzīvē jāiet uz priekšu un uz augšu, jāiepazīst Kristu arvien labāk, jānododas Viņam arvien pilnīgāk. Jēzus tēlam un līdzībai mūsos arvien labāk jātop redzamai. Tas ir aicinājums, ko mums savā dzīvē jāpiepilda, un kalpot tam Kungam – tas lai ir mūsu prieks un līksmība. Šajā ceļā lai Dievs mūs visus svētī.
