Špērs

Špērs (Spehr) Johans Gustavs

(1866.- 1948.?)

Mācītājs Nīcā un Bārtā no

1902.-1935.

Špērs Johans Gustavs, Liepājas ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja Fridriha Špēra dēls, dzimis Liepājā, 1866.gada 3.decembrī(pēc Georga kalendāra 15.dec.).

No 1875. – 1877.gadam Vites un Hika bāriņu nama audzēknis,

no 1877.-1884. gadam apmeklēja Nikolaja ģimnāziju, abiturients.

No 1885. – 1890.gadam studēja teoloģiju Tērbatā. 1891.gadā nolika konsistorijas eksāmenu pie Vidzemes konsistorijas.

Prakses gadu nostrādāja pie mācītāja Rīmšneidera Rucavā un mācītāja J. Veides Grobiņā. 1892.gadā mājskolotājs Grandīdieru ģimenē Medzē.

1893.gada 7.martā Krūtē ģenerālsuperintendanta J. Bethers viņu ordinēja par Krūtes un Virgas mācītāju, un arī introdukcēja.

No 1902.gada 19.aprīļa viņš ir Nīcas un Bārtas mācītājs, bet no 1906. gada 26.jūlijā tika apstiprināts par Grobiņas diecēzes prāvestu, 1901.gadā saņēma mācītāja zelta krustu.

Kopš 1898.gada 15. jūlija precējies ar Ostrogroskas apriņķa ārsta Kārļa Melortopens meitu Margaretu, dzimusi 1875. gada. 21. maijā.¹

Mācītājam Gustavam un viņa sievai Margaretei bija seši bērni, trīs no viņiem ir dzimuši Krūtē -Haralds Rūdolfs Augusts (1899.), Hildegarde Marina Elīzabete (1900.), Verners(1901.), bet pārējie trīs Nīcā- Gustavs(1902.), Elvīra Klāra (?), Meinhards(?)²

1928.gada 30.jūnijā prāvests, Nīcas un Bārtas mācītājs Gustavs Špērs atzīmē savu 35gadu amata jubileju³

Nīcas draudze pēc prāvesta- mācītāja Gustava Špēra aiziešanas pensijā 1935.gadā bijusi bez mācītāja.⁴

Mācītājs Spērs ar iesvētāmiem Nīcā

No 1935.gada līdz 1939.gadam emeritētais prāvests G. Špērs ar sievu dzīvojis Liepājā Rožu ielā 23-4.

1939.gada 22. novembrī viņi plānoja no Liepājas ostas ar tvaikoni (caur Klaipēdu) doties uz Vāciju. Tajā dienā Liepāju atstāja divi vācu pasažieru tvaikoņi-«Frigga» un «Berlin».

Taču Špēru ģimene neuzkāpa ne uz viena no šiem tvaikoņiem, kaut arī iepriekšējā dienā bija sagatavoti visi dokumenti izbraukšanai. Par tālākajiem notikumiem emeritētā prāvesta G. Šēra dzīve ziņu nav, bet domājams, ka miris 1948.gadā.

1. /Th.Kallmeyer. Die evangelischen.. 1910./

2./ Nīcas un Bārtas iesvētāmo reģistra grāmata 1897.-1923.

3. /Libauscher Hauskalender 1929./
4. /Kurzemes vārds 1937.gada10.augusts/