Jāņa ev. 20:19-31
Šodien ir Baltā svētdiena, ko sauc arī par Toma svētdienu, jo šajā dienā dievkalpojumos bieži tiek lasīts evaņģēlijs par Jēzus mācekli Tomu, par to ,kā šis vīrs caur šaubām un neziņu nāca pie ticības, ka Kungs Jēzus Kristus ir patiesi augšāmcēlies un dzīvs. Tāpat kā pārējie apustuļi,arī Toms mīlēja Jēzu un vēlējās Viņam sekot. Viņam piemita dziļš, nopietns, reizēm arī diezgan pesimistisks skatījums uz lietām. Kad evaņģēlijos lasām par notikumiem,kas saistās ar Jēzus apcietināšanu, nāvi un augšāmcelšanos, tur atrodam, ka arī citu mācekļu rīcība nebija nebūt tik pareiza. Pašā sākumā kādu brīdi šaubījās arī citi mācekļi. Jautāsim paši sev – kādi mēs būtu bijuši , ja mēs būtu šo mācekļu vietā? Vai mēs būtu drosmīgāki par viņiem, ticīgāki un uzticīgāki Jēzum? Domāju, ka neviens no mums nav drosmīgāks par Pēteri un ticīgāks par Tomu. Toms bija vaļsirdīgs un atklāts. Viņš nenoklusēja savas šaubas un nezināšanu. Tikai pamazām un pakāpeniski Lieldienu gaisma iespīdēja viņu dvēselēs. Tomu mēs redzam kā cilvēku, kas nav lētticīgs, bet tas ir kaut kas cits, nekā neticīgs. Tiešām, Jēzus Kristus ir ne tikai patiess cilvēks, bet arī patiess Kungs un Dievs , kuru drīkstam uzlūkot ar ticības acīm, un kuram esam aicināti sekot un kalpot. Kas ir ticībā uzlūkojis Jēzu, tas ir aicināts Viņu apliecināt citiem. To piepildīja apustulis Toms. Tā mēs esam aicināti uzlūkot Sv. Apustuli Tomu – nevis kā neticīgo, bet kā godīgu un dziļu patiesības meklētāju, kurš iemantoja tādu ticību, kas ir daudz vērtīgāka nekā zelts.
