Tuvojoties visnotaļ populārajiem helovīna svētkiem, piedāvājam apskatīt okultisma un kristietības tematiku Dieva Vārda gaismā.
- Vai kristietim vajadzētu svinēt helovīnu?
Neskatoties uz to, ka helovīns ir ļoti komercializēts, tā vēsturiskā izcelsme ir pagāniska. Kristiešu viedokļi šajā jautājumā ļoti dalās – daļa to uztver kā izklaidi un nevainīgu ietērpšanos mošķu kostīmos, savukārt citi to izjūt kā sadarbošanos ar tumsības spēkiem, kas velnam dod tiesības manifestēt cilvēka dzīvē. Bībelē minēti daži principi, uz kuriem balstoties, kristieši var pieņemt lēmumu attiecībā uz šo svētku aktivitātēm. Vecajā Derībā raganas un jebkuras burvestības tika sodītas ar nāvi. Jaunajā Derībā, Apustuļu darbos, skaidri norādīts, ka jebkādas okultas aktivitātes ar kristietību nav savienojamas. Arī simboliskais vēstījums, ko šie svētki nes, ir pilnīgs pretstats Dieva Garam – tumsa, ļaunums, nāve, vardarbība, bailes utt. Parastos, normālos apstākļos neviens savam tuviniekam, bērnam šādas lietas nenovēl, arī ne komiskā vai joku veidā. Ja esam piedzīvojuši kāda tuva cilvēka zaudējumu, visticamāk, ka mūs nespēj uzjautrināt miroņgalvas, uzvilkts nāves kostīms vai cita sēru atribūtika. Lēmums par helovīna svinēšanu vai nesvinēšanu katrā ģimenē jāpieņem atbildīgi, paturot prātā, ka Dieva Vārds aicina kristiešus nepiedalīties neauglīgajos tumsības darbos.
2. Ko Bībele saka par spokiem, vai tie pastāv?
Bībele viennozīmīgi apliecina, ka pastāv neredzamā, pārdabiskā garu pasaule, tomēr to nevaram jaukt ar mirušajiem cilvēkiem, kas spoku vai citā veidolā veic kādas darbības šīs zemes dzīvē. Ir tikai divu veidu būtnes, kas spēj redzami un pārdabiski darboties mūsu fiziskajā pasaulē – eņģeļi un dēmoni. Šeit jāmin, ka arī dēmoni spēj izlikties par gaismas eņģeļiem un pieņemt jebkādu veidolu, tai skaitā mirušo tuvinieku. Visdetalizētāk dēmonu manifestācija aprakstīta Marka evaņģēlijā, kur dēmonu leģions caur vienu cilvēku terorizēja apkaimes ļaudis. Dēmonu mēŗkis ir tikai “zagt, iznīcināt un nogalināt”, tādēļ ticīgiem cilvēkiem būtu jāizvairās no jebkādām aktivitātēm, kas saistītas ar “spoku medniekiem”, poltergeistiem u.c.
3. Vai kristietis var būt dēmoniski apsēsts?
Raugoties no bibliskā viedokļa, kristietis nevar būt dēmoniski apsēsts, jo apsēstības gadījumos sātans burtiski ieiet cilvēkā. Šādos gadījumos nedabiskā balsī tiek izteikti dažādi zaimi, rodas pārdabisks spēks un pretestība jebkuram, kurš centīsies apsēsto cilvēku uzrunāt garīgi. Ar kristieti nekam tādam nevajadzētu notikt, tomēr jāņem vērā, ka dēmoniski spēki var uzbrukt ticīgajiem, pamudināt uz dažāda veida grēcīgu dzīvesveidu u.tml., bet atšķirībā no apsēstības, tiem nav pilnīgas kontroles pār cilvēka domāšanu un darbībām. Neviens no Bībelē aprakstītajiem dēmonu izdzīšanas gadījumiem nav bijis no ticīgā, piemēram, vēstule Efeziešiem 6.nodaļa, Mateja evaņģēlija 17.nodaļa.
4. Ko Bībele saka par astroloģiju un zodiaka zīmēm?
Viennozīmīgi zvaigznes ir Dieva roku darbs un tās Bībelē minētas ļoti daudz reižu un dažādos kontekstos.(8.,19. psalms u.c.) Bībelē tiek apliecināts, ka zvaigznes ir sagrupētas noteiktos zvaigznājos un katram ir savs nosaukums. Bībelē minētie ir Orions,Ursa Major un Draco.
Senajiem ēģiptiešiem un grieķiem bija zināšanas par zodiaka zīmēm un to pētniecība notika jau ilgu laiku pirms Kristus. Ir izskanējušas dažādas versijas par zodiaku saistību ar Bībeles notikumiem, tomēr Svētie Raksti neatklāj kādu “slepeno nozīmi” šiem zvaigznājiem. Bībelē minēts, ka debesu spīdekļi palīdz orientēties gadalaikos, arī ceļojot, tie dala diennakts tumšo un gaišo laiku, bet nekādi neietekmē tagadnes vai nākotnes notikumus cilvēka dzīvē kopumā. Astrologi Bībelē vairākkārt ir atstāti kaunā, kad lasām Daniela grāmatas notikumus. 2.Ķēniņu grāmata, 5.Mozus grāmata, tāpat arī Jesajas grāmatā stingri brīdināts par aktivitātēm, kas saistītas ar astroloģiju, tās vienmēr beidzas ar smagu Dieva sodību.
5. Kādai vajadzētu būt kristiešu attieksmei pret horoskopiem?
Horoskopi ir ilgtermiņa vai īstermiņa nākotnes pareģojumi, kas ir astrologu sastādīti saskaņā ar zvaigžņu kartēm atkarībā no cilvēka zodiaka zīmes. Neatkarīgi no tā, vai horoskopus uztveram kā jautru laika kavēkli vai tiem ticam nopietni, kristiešiem noteikti nevajadzētu pret tiem attiekties vieglprātīgi. Atšķirībā no astronomijas, astroloģija ir pseidozinātne, kas cenšas pareģot nākotni saskaņā ar debesu ķermeņiem. Cilvēka dabā ir meklēt pārdabiskus izskaidrojumus norisēm savā dzīvē, bet Raksti māca, ka visas gudrības avots ir Dievs. Tāpat arī jebkurā sadzīviskā lietā Dievs aicina padomu meklēt pie Viņa, nevis iknedēļas avīžu lapās.
6. Kas ir Taro kārtis un ko par to saka Bībele?
Taro kārtis ir 78 kāršu komplekts, kurš paredzēts zīlēšanai. Kāršu vēsturiskā izcelšanās ir cieši saistīta ar okultajām praksēm. Taro kārtis izmanto nākotnes pareģošanai visdažādākajās sfērās – ģimenes dzīvē, biznesā, karjerā, finansēs, veselībā utt. Bībele zīlēšanu nosauc par tikpat smagu grēku kā bērnu upurēšana vai mirušo garu izsaukšana un tam, kas to praktizē, ir tūlīt jāmirst. Ja kāršu licējs nav parasts blēdis, tad ļaunākajā gadījumā tas darbojas dēmonu ietekmē. Pravieša Jesajas grāmata 46. nodaļā apliecināts, ka vienīgi Dievs zina, kas mūs sagaida nākotnē.
7. Vai dziednieku spējas ir īstas?
Šeit jāsaka, ka visbiežāk sastopami divu veidu dziednieki – lētticīgo apmuļķotāji un cilvēki, kuri tiešām spēj veikt dziedināšanas darbības. Diemžēl dziednieku spējas, kuriem nav medicīniskas izglītības, ir stipri apšaubāmas un garīgi bīstamas. Ja šos dziedniekus nav pilnvarojusi Baznīca, tad viņu dziedināšanas spējām ir vienīgi dēmoniska izcelsme. Kristīgā Baznīca neveselības gadījumā piedāvā slimnieku svaidīšanu ar eļļu, aizlūgšanas un roku uzlikšanu. Ja Dieva prāts būs slimnieku dziedināt, tas notiks bez apšaubāmu dziedinātāju apmeklējumiem. Slimību gadījumā Dievs mums ir devis ārstus, tradicionālo medicīnu, arī dabas līdzekļus, bet ne dziedniekus bez medicīnas zināšanām, kuri nereti mēdz slēpties aiz Dieva vārda.
8. Vai kristiešiem būtu jāpraktizē joga?
Daudziem kristiešiem joga asociējas tikai ar fiziskiem vingrinājumiem savas veiklības, muskuļu stiprināšanas vai elpošanas trenēšanai, tomēr jogas prakse ir ļoti sena, tās saknes meklējamas Indijā. Jogas prakses ir balstītas panteismā, kas māca, ka Dievs ir jebkas un jebkur – kosmoss, dzīvas radības, augi utt. Saskaņā ar šo reliģiski filozofisko mācību, Dievs ir katrs un viss, tāpēc nav atšķirības starp cilvēku un Dievu. Jautājums ir, vai kristietis var un spēj atdalīt jogas vingrinājumus no mācības, kuros tie balstīti. Jogas pamatprincips ir ielūkoties sevī, koncentrēties uz sevi, bet kristietība mūs aicina savu skatu vērst uz Dievu, kurš ir visas gudrības un labklājības avots. Kristieši ir aicināti būt piesardzīgi attiecībā uz jogu un tur praktizētajiem vingrinājumiem.
9. Kāds ir bibliskais skatījums uz akupunktūru?
Akupunktūras izcelsme balstīta Ķīnas daoismā. Tā ir reliģiski filozofiska mācība, kuras pamatā ir Laodzi darbs “Daodedzjin”. Daoisma galvenie elementi ir “iņ” un “jaņ”, kas simbolizē pretstatus – sievišķo, vīrišķo, labo, ļauno u.tml. Akupunktūras galvenais uzdevums ir atjaunot harmoniju un līdzsvaru starp pretstatītajiem elementiem. Lai gan pasaules uzskats un filozofija akupunktūrai ir pretējs Bībelei, iespējams, ka pati procedūra var atsevišķos gadījumos palīdzēt. Ir cilvēku liecības, kad tiem akupunktūra palīdzējusi tikt galā ar sāpēm, kad iepriekš citi izmēģināti paņēmieni nav devuši nekādu efektu. Ja kristietis spēj nošķirt aiz akupunktūras stāvošo filozofiju no pašas procedūras, iespējams, ka to varētu apsvērt. Tajā pašā laikā akupunktūras piekritēji lielākoties ir arī daoisma filozofijas piekopēji. Līdzīgi kā ar jogu, kristiešiem jābūt uzmanīgiem un atbildīgi jāizvērtē akupunktūras nepieciešamību. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka vērtīgu medicīnisku manipulāciju var veikt arī cilvēks, kurš nav kristietis, bet ir noderīgi iepazīties ar netradicionālās medicīnas vēsturi, izcelsmi un darbības principiem.
10.Ko Bībele saka par reinkarnāciju?
Reinkarnācija burtiskā tulkojumā nozīmē “pārdzimt no jauna” un šīs mācības pamatā ir uzskats par iemiesošanos jaunā ķermenī pēc nāves atkal un atkal. Šādai mācībai nav nekādu pierādījumu, neskatoties uz cilvēku sajūtām, kas tiek aprakstīti kā deja vu, sapņi par iemiesošanos citā būtnē, sajūta, ka esošā dvēsele ir veca u.tml. Bībelē vēstule ebrejiem 9.nodaļa apliecina, ka mēs mirstam vienu reizi, kam seko Dieva tiesa. Idejas par reinkarnāciju ir tūkstošiem gadu vecas, bet kristietība un jūdaisms to pilnīgi noliedz, jo šīs idejas ir klajā pretrunā Bībeles mācībai. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Jēzus un noziedzinieks pie krusta, kuram tika apsolīts: “šodien tu būsi ar mani Paradīzē”. Jēzus neteica par vēl vienu iespēju pārdzimt citā ķermenī un dzīvot citu dzīvi. Daži reinkarnācijas mācības piekritēji Bībelē reinkarnācijas atbalstam atrod gadījumu ar pravieti Eliju, kurš it kā esot reinkarnēts Jānis Kristītājs. Tā ir taisnība, ka Elija nemira, bet tika aizrauts debesīs, bet uz vienu atsevišķu gadījumu nevar balstīt veselu mācību. Moderno pagānu vidū ir daudz reinkarnācijas piekritēju un šī filozofija sakņojas arī hinduismā, sikhismā u.c. reliģiskajās filozofijās.
11. Vai kristietis var nodarboties ar numeroloģiju?
Kopš senseniem laikiem numeroloģija bijusi populāra Amerikā, Āfrikā un Āzijā. Daļa kristiešu uzskata, ka numeroloģija ir tikai jautrs laika kavēklis, tomēr tās būtība ir nākotnes prognozēšana caur skaitļiem. Bībelē nav atrodams apstiprinājums, ka šādas darbības ir izklaide vai vispār būtu ar skaitļu pētīšanu jānodarbojas. Vēršanās pie skaitļiem novērš mūsu skatu no Dieva, kurš vienīgais zina, kas mūs sagaida nākotnē. Jebkāda nākotnes pareģošanas forma var atnest lielu nemieru, bailes un vilšanos, ja tiek pareģots kas nelabs. Bībelē atrodams milzīgs skaitļu daudzums un katrā attiecīgajā kontekstā tiem ir arī simboliska nozīme, tomēr mēģinājumi tos atšifrēt labākajā gadījumā ir tikai minēšana.
12. Vai arī mūsdienās ir sastopamas raganas un burvji?
Īsā atbilde – diemžēl jā. Šodien diez vai redzēsim uz slotas lidojošas sievietes, kas bieži aprakstīts pasaku grāmatās, bet pastāv cilvēki, kuri sevi pilnīgi un apzināti nodevuši dēmonu varā, lai darbotos okultajā sfērā. Arī uz sārta šos cilvēkus vairs nededzina un ir maldīgi uzskatīt, ka pastāv it kā baltās un melnās maģijas pārstāvji. Abi ir no velna. Arī tepat Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kas sevi dēvē par burvjiem, raganām un šī informācija ir brīvi pieejama.
13.Kā ticīgajiem attiekties pret māņticību?
Jau pats nosaukums liecina par to, ka māņticība ir ticība maldiem, tomēr daudz cilvēku, tai skaitā kristieši, nereti pilnīgā nopietnībā izvairās no tik ikdienišķi parastām lietām kā melns kaķis, sēdēšana uz galda stūra, somas likšanas pie zemes utt. Māņticīgs cilvēks pastāvīgi jūtas apdraudēts, baidās no lietām, parādībām, kas pēc savas būtības neko ļaunu nevar nodarīt. Bībele apliecina, ka ar mums dažādas lietas notiek pēc mūsu ticības. Ja sevi jau negatīvi noskaņojam , gatavodamies uz ko sliktu, iespējas iekļūt nepatikšanās tiešām pastāv. Māņticību nevarētu uzskatīt par okultu darbību, bet ikvienam ticīgam cilvēkam jābūt skaidrībai, ka māņticība ved prom no Dieva un ir pretrunā ar Viņa apsolījumiem.
14.Kā ir ar amuletu nēsāšanu, glabāšanu savā mājā u.tml.?
Kristīgā Baznīca aicina novērsties no šādas prakses. Jebkurš priekšmets, kuram piedēvējam kādas maģiskas aizsardzības spējas, laupa godu Dievam, kurš vienīgais ir mūsu sargs, dziedinātājs un gudrības devējs. Piedēvēt šīs spējas kādiem koka, akmens darinājumiem ir izmisīga vēlēšanās kaut kam ticēt, bet šī pieķeršanās kļūdaini virzīta nevis uz pašu Radītāju, bet radību.
15. Kā rīkoties, ja ir bijusi pieredze ar okultām darbībām un to nožēloju?
Šo grēku noteikti jāizsūdz Dievam un jāatsakās no visa, kas darīts, jāatsaka sātanam. Ar lūgšanu jāapdraud ļaunie gari, kuru uzbrukumi sākas pēc okultu darbību veikšanas. Vislabāk uzrunāt kādu pieredzējušu garīdznieku, kurš Kristus vārdā pavēl ļaunajiem gariem atstāties no cilvēka. Var lūgt arī saviem vārdiem vai jau gatavas lūgšanas, šeit piemēri:
Sātan, ar šo es atsakos no tevis un visiem taviem darbiem manā dzīvē. Es no savas brīvas gribas un Jēzus Kristus Nācarieša spēkā, kuru Viņš man ir devis, aizveru visas durvis manā dzīvē visām ienākšanas iespējām, kuras tu manī atradi jo grēkoju. Es skaļi apliecinu Jēzus vārdā, kurš tevi uzvarēja Golgatā, ka tev vairs nav nekādu tiesību mani traucēt ar šīm konkrētajām lietām, – kuras tagad ir izsūdzētas, nožēlotas un piedotas Dieva priekšā, no kurām es tagad esmu šķīstīts ar Kunga Jēzus Kristus izlietajām asinīm.
Lūgšana:
Tēvs, es atzīstos, ka esmu grēkojis pret Tevi un Tavu Vārdu ar savu iesaistīšanos sekojošās okultās darbībās [skaļi nosauciet visas zināmās okultās darbības]. Es atzīstu, ka pilnīgi visas šīs darbības ir Sātana pielūgšana, un es tagad izvēlos iecelt Jēzu par savas dzīves Kungu. Es lūdzu Tevi piedot man šīs un citas okultās darbības, kurās esmu apzināti vai neapzināti iesaistīts. Jēzus vārdā. Āmen.
