Ef.1:1.-14.
Nopietnais Gavēņa laiks aicina mūs ar ticības acīm pastiprināti lūkoties uz mūsu dārgā Pestītāja Jēzus Kristus svēto krustu. Visa Jēzus zemes dzīve sākot ar Viņa ieņemšanu no Svētā Gara un piedzimšanu Betlēmē no Jaunavas Marijas jau norisinājās krusta ēnā. Šis kurss jau bija Jēzum nosprausts no mūžības,un arī Viņam pašam tas bija pilnīgi skaidrs. Kad Jēzus teica,ka Viņu šaustīs un sitīs krustā,Pēteris teica: “Dievs,pasargi, lai Tev tā nenotiek!” Pēteris un citi mācekļi vēl nebija sapratuši, ka Jēzum ir jācieš un jāmirst par pasaules grēkiem un arī par viņu grēkiem ,un ka tas ir vienīgais ceļš,kā var piepildīties kritušās cilvēces pestīšana. Bet kā ir šodien? Pestīšana ir devums jau šajā dzīvē, tā iesākas un darbojas pie ticīgiem jau te uz zemes. Kas ir mūsu pestīšanas pamats? Pestīšanas pirmavots ir Jēzus Kristus asinīs,kuras Viņš vietnieciski ir izlējis Golgātā. Pie Kristus sekotājiem grēks ir iebrucējs, ne valdnieks. Bet arī iebrucējs var nodarīt lielu postu,ja viņam nestājas pretī un nedzen ārā. Neviens nopietns ticīgais neļauj grēkam ienākt viņa dzīvē pa parādes durvīm. Taču grēks tik un tā cenšas iespraukties pa pakaļdurvīm, un viņš atrod cilvēkā sev sabiedrotos-cilvēka kārības un miesas prātu. Mēs neesam svēti skatienā uz sevi, uz savu miesīgo sirdsprātu. Bet mēs esam svēti skatienā uz Jēzus asinīm. Pestīšana un grēku piedošana – šie brīnišķīgie garīgie dārgumi pieder ikvienam,kurš no sirds tic Kristum. Turēsim tos svētus te uz zemes, lai mēs ikviens reiz sasniegtu pestīšanas pilnību debesu godībā.
Mācītājs A.Bobinskis
