Mt.ev. 3:13-17
Kungs Jēzus atnāca pie Jāņa Kristītāja Jordānas krastā un lūdza, lai Jānis viņu kristītu. Līdz šim bija tā, ka kristāmie nāca pie Jāņa, atzīdami un izsūdzēdami savus grēkus. Bet nu nāk viens Kristāmais, Kura priekšā Jānis pats dziļi apzinās savu necienību. Jānis bija neizpratnē, kā viņš var kristīt To, Kuram nav cienīgs pat kurpes nest? Arī Jēzus mācekļi dažkārt piedzīvoja brīžus, kad viņi neizprata vai pārprata savu Dievišķo Meistaru. Arī mūsu dzīvē reizēm ir tā, ka Dieva teiktais pārsniedz mūsu cilvēcīgo izpratni. Mums ir jāmācās uzticēties tam Kungam arī tad, ja pilnībā vēl nesaprotam to, ko Viņš saka vai to, ko Viņš dara. Ir jāatzīst, ka mēs visu līdz galam neredzam, nezinām un neizprotam, bet tas Kungs zina visas lietas. Šajā notikumā mēs mācāmies saprast, ka Jēzus, būdams pilnīgi svēts, ieņem grēcinieku vietu un sāk Savu atklāto kalpošanu kā Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus. Caur kristību cilvēks top līdzdalīgs Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā un Viņa dievišķajā dzīvē. Pareizi izdarīta kristība ir spēkā uz visu cilvēka dzīvi un vēl vairāk- uz visu mūžību. Ar kristību iesākas mūsu šaurais ceļš. Šaurais ceļš nozīmē arī to, ka Kristus mācekļiem ir jārēķinās ar ciešanām un grūtībām, ir jābūt gataviem ar tām sastapties. Tas nozīmē arī to, ka ciešanām un bēdām mūsu dzīvē nav pēdējais vārds.
Arī mūsu kristībā Dievs apliecina, ka esam Viņam ļoti dārgi, vērtīgi un vajadzīgi. Būsim no visas sirds pateicīgi Dievam par savu kristību un par visiem garīgajiem dārgumiem, kurus ar kristību esam ieguvuši.
Mācītājs A.Bobinskis