Lūkas ev. 2:22-40
Kad Bērns Jēzus kļuva 40 dienas vecs, Viņa māte Svētā Marija un audžutēvs Svētais Jāzeps aiznesa Dievišķo Bērnu uz Jeruzālemi, lai prezentētu Viņu Debesu Tēva priekšā, un lai pienestu upuri, kā to prasīja Vecās Derības bauslība. Pāvil vēstulē galatiršiem raksta: “Bet kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja Savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības, lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības.” Tāpēc Dieva Dēlam bija jāiet šo ceļu – caur bauslības priekšrakstiem. Vecās Derības kārtība noteica, ka pēc dēla dzemdēšanas māte 40 dienas nepiedalījās publiskā dievkalpošanā. Marija biji izcili svēta sieviete, tomēr arī viņa bija pakļauta šai kārtībai. Svētās ģimenes gājienam uz Jeruzālemes templi bija vēl kāds iemesls, un tas bija saistīts ar pirmdzimtību. Jau kopš izraēliešu iziešanas no Ēģiptes Tas Kungs bija noteicis, ka visi Israēla pirmdzimtie pieder Viņam. Kad bauslības prasības attiecībā uz Jēzu un Viņa māti bija izpildītas, notika kāda ļoti skaista un svētīga tikšanās. Uz templi bija atnācis kāds ļoti cienījamos gados esošs dievbijīgs vīrs Sīmeans. Viņš ņēma mazo Jēzu savās rokās un apliecināja, ka Jēzus ir Dieva Tēva svētītais Mesija, ka Viņš ir gaisma pagānu apgaismošanai un Savu Israēla ļaužu slava. Šī ir vienīgā vieta Bībelē, kur Sīmeans ir pieminēts. Svētā Gara svaidījumā un pilnvarā viņš sacīja Marijai: “Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies.” Tas bija pravietojums par Jēzus nāvi. Kad Sīmeans bija uzlūkojis Bērnu Jēzu un visu svēto ģimeni, viņš varēja apliecināt: “Manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu.” Vai varam šajā ziņā nostāties Sīmeanam blakus? Evaņģēlijs mums dod liecību vēl par kādu svētīgu cilvēku. Tā ir praviete Anna. Viņa centīgi sludināja tiem, kuri Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu. Viņa kļuva par Dieva pestīšanas vēsts nesēju. Domājot par Sveču dienas notikuma nozīmi, ir jāsaka, ka tā sniedzas daudz tālāk par to, ko ar acīm ir iesējams redzēt. Šo svētku – Sveču dienas nosaukums dažādās valodās skan atšķirīgi. Ir valodas, kur šie svētki ir nosaukti tā, ka šī nosaukuma burtisks tulkojums latviešu valodā tā arī skanētu – tikšanās, sastapšanās. Ikviens cilvēks, neatkarīgi no tā, kādai tautībai un kultūrai viņš piederētu, kādā valodā viņš runātu, ir aicināts tuvoties Jēzum Kristum, Viņu iepazīt un Viņam sekot. Mums ir jāpieaug Kristū, un Kristum ir jāaug mūsos . Lai Dievs palīdz, ka tas piepildās pie katra no mums.
Mācītājs Arvīds Bobinskis
