Zaļais skuju vainags simbolizē Jēzus ērkšķu kroni un tradicionāli sarkanās ogas vainagā – Jēzus izlietās asinis.
Trīs tradiconālās Ziemassvētku krāsas ir sarkana, zaļa un zelta. Sarkanā krāsa simbolizē Kristus asinis, zaļā – dzīvību un atjaunošanos, zelta – gaismu un bagātību.
G.F.Hendeļa oratorija “Mesija” pirmo reizi tika uzvesta 1742. g. Ziemassvētkos Dublinā.
Lielbritānijā ar likumu aizliegts neapmeklēt baznīcu Ziemassvētkos. Un ir aizliegts uz baznīcu doties ar transportlīdzekli. Jāsaka gan, ka šis likums reālajā dzīvē netiek ievērots un pastāv pamatā “uz papīra”.
Mūsdienās lietotais angļu valodas saīsinājums X-mas cēlies no grieķu alfabēta burta X, kas nozīmē Kristus.
Lielu daļu mūsdienu populārāko Ziemassvētku dziesmu autori ir ebreju mūziķi.
A.D. 350 pāvests Julius I oficiāli pasludināja 25. decembri par Ziemassvētku dienu.
Bolīvijā ticīgajiem ir tradīcija svinēt “Gaiļu mesu”, kad uz dievkalpojumu tiek atnests gailis. Tiek uzskatīts, ka gailis ir pirmais dzīvnieks, kurš paziņoja par Jēzus dzimšanu.
Sākotnēji Sv.Nikolaja jeb Ziemassvētku vecīša prototips ilustrēts kā bargs, nopietns onkulis ar žagariem rokās. Agrāk tam bija vairāk disciplīnas un sodīšanas nozīme, nevis prieka un jautrības, kā mūsdienās.
Saskaņā ar leģendu, tiek uzskatīts, ka pirmais, kurš rotāja eglīti, bija reformators M.Luters. Luteru iedvesmoja mežā ieraudzītās mirdzošās zvaigznes starp koku zariem. Pārnākot mājās, Luters saviem bērniem par prieku iededzis eglītē sveces.
