1.Kor.3:10-15
Nav grūti saprast,ka visas šodienas Vārdā izteiktās domas centrējas vienā vārdā – pamats. Katrai ticībai, kas atsaucas uz Jēzu Kristu, uz Viņa evaņģēliju, uz Viņa nāvi un augšāmcelšanos, ir nozīme un vērtība šajā dzīvē un mūžībā. Ceļot ēku, pamatam ir izšķiroša nozīme tās izturībā un stabilitātē. Ja pamats nav stabils, tad skaistā fasāde un virsbūve maz ko līdzēs,tad visa celtne ir apdraudēta. Šodienas Vārds mums atgādina,ka katram kristietim savu ticības ēku ir jāceļ tā, lai tā pastāvētu mūžības priekšā. Pāvils raksta: “Katra darbs tiks redzams, tiesas diena to atklās.” Tur pastāvēs tikai tas, kas būs celts uz īstā pamata. Ir cilvēki, kuru garīgai celtnei ir virsbūve – reliģiskas tradīcijas, reliģiska rosība, ārējas aktivitātes, kuras kopumā ir labas. Tomēr tur pietrūkst īsta, stabila un garīga pamata. Tikai Kristus evaņģēlijs, Viņa Golgātas upuris, Viņa godības pilnā augšāmcelšanās ir tas drošais pamats, uz kura celtais nesabruks, bet paliks un pastāvēs. Domājot par Mārtiņu Luteru, kuru šodien īpaši atceramies, varam par viņu teikt arī to, ka viņš bija lūgšanas vīrs, kurš lūgšanās pavadīja reizēm pat vairākas stundas dienā. Cilvēce un pasaule šodien izskatās citādi nekā Lutera laikā. Tomēr ne tas ir galvenais, kā izskatās virsbūve. Galvenais ir palikt uz īstā un pareizā garīgā pamata. Tā to saprata Luters un tas ir Reformācijas devums un uzdevums arī mums. Viņa nodošanās Dievam bija dziļa un pamatīga, un tāpēc Dievs šī vīra dzīvē varēja parādīties liels un varens un varēja viņu lietot Savā darbā. Neatkarīgi no tā, kurai draudzei vai konfesijai cilvēks pieder, citu pamatu neviens nevar likt, kā to, kas jau ir likts, proti,Jēzus Kristus. Tāpēc Reformācijas svētku aicinājums skan – lūkojies ticībā uz Jēzu Kristu. Jēzus Kristus ir Dieva Valstības celtnes pamatakmens; strādā, cel uz tā. Lieto visu Dieva godam saskaņā ar to aicinājumu, ko Viņš tev ir devis;lai uz šī pamata arī tev būtu celta Dieva Valstība.
Mācītājs Arvīds Bobinskis
