4. Mozus 6:22-27
Ar Dieva palīgu mēs šodien iesākam Jauno 2017-to Kunga žēlastības un pestīšanas gadu. Gada sākums ir īstais brīdis katram savā sirdī un prātā dziļi paturēt Dieva sacītos vārdus, kurus atrodam Jesajas grāmatā: “Es, tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā!” Visos laikos ticīgie cilvēki ir sapratuši Dieva svētības lielo nepieciešamību. Tāpēc ir ļoti loģiski, ka kristīgā dievkalpojumā ļoti svarīgs moments ir svētības došana un saņemšana. Parasti tas notiek dievkalpojuma beigās. Arī Jaunajā gadā mums un mūsu ģimenēm, tuviniekiem šī svētība no augšienes ir un būs ļoti vajadzīga. Žēlastību nevar nopelnīt, jo citādi tā vairs nebūtu žēlastība. Ir lepnas, aukstas sirdis, kuras noraida žēlastību un saka: “Man nav vajadzīgs, lai kāds mani žēlo.” Kungs Jēzus Savā zemes dzīvē žēlastību parādīja ikvienam, kurš to ticībā meklēja. Mēs, kristieši, esam ļoti žēloti no tā Kunga, mūsu Dieva. Tāpēc mēs esam aicināti parādīt žēlastību citiem, palīdzēt slimiem, veciem, tiem, kuri cieš. Apustulis Jēkabs savā vēstulē raksta: “Tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību.”
Ja dzīvē piedzīvojam grūtības un pārbaudījumus, lai atceramies, ka tas Kungs mūs redz. Pasaulē ir daudz kas tāds, kas var mums atņemt mieru un izsist no līdzsvara. Cilvēki bieži mēdz būt nemiera un satraukuma pilni; un ir jāatzīst, ka savu reizi arī mēs paši esam tādi bijuši. Bet ja piedzīvojam, ka Dieva miers ienāk mūsu sirdīs un dvēselēs, tad uz ļaunu spējam atbildēt ar labu, un spējam dot šo mieru arī citiem. Saņemsim šo mieru ar atvērtām un ticīgām sirdīm! Svētīgu, miera, mīlestības, gaismas un dzīvības piepildītu jums visiem mūsu Kunga žēlastības gadu!
Mācītājs Arvīds Bobinskis
